Lai laulība būtu ilgtspējīga un laimīga, pie tās ir jāstrādā dienu no dienas. Saprotams, ka mīlestība un romantika ar gadiem dabiski var izzust, tā iemesla dēļ gan sievai, gan vīram ir nepārtraukti pie tā jāpiedomā. Laulību var pielīdzināt mazdārziņam – ja to nekopsi, tas aizaugs ar nezālēm.
Šoreiz ir stāsts par kādu vīrieti, kurš atzinās, ka ir iemīlējies citā sievietē – savā kolēģē.
Kā nu tas reizēm notiek, tad darbā parādījās jauns darbinieks – kolēģe. Viņa bija tāda uzreiz dzīvespriecīga, bez ģimenes un jauna.
Es, kā jau vīrietis sajuzdams jaunas sievietes enerģiju, netiešā veidā sāku viņai pievērst uzmanību, vēlāk pat sāku dāvināt ziedus un pat aicināju jau uz randiņu – pavadīt labi laiku restorānā. Savukārt savai sievai vienkārši teicu, ka ir ilgāk jāpaliek darbā, daudz darba un izaicinājumu. Katrā ziņā atrunas man izdevās izdomāt katru reizi – ar to nebija problēmas.
Reiz kādu dienu kolēģe man apsolīja romantisku nakti pie sevis mājās. Norunājām uz sestdienu – pie viņas mājās. Tā bija pirmā reize, kad viņa mani uzaicina pie sevis uz mājām.
Nakts bija lieliska – mājās atgriezos piepildīts ar prieku, nevarot sagaidīt jaunu randiņu. Bija pat tā, ka tauriņi vēderā lidinājās. Tā teikt, racionālais prāts šeit dalību vispār neņēma.
Mana esošā sieva mani gaidīja mājās sagurusi, bērni jau gulēja. Kā jau gudrās sievas, tad viņas prata nolasīt manu seju un redzēja, ka es esmu apmierināts.
Tiesa gan, viņa neko neteica, tikai uzsildīja vakariņas. Pēc tam pateica, ka ir sagurusi un dosies uz istabu – traukus nomazgās pēc tam.
Ieeju vēlāk istabā un redzu, ka mana sieva tiešām iekritusi gultā pat nenoģērbusies – bija vairāk kā skaidrs, ka ļoti nogurusi. Tā kā man miegs tāpat nenāca, es ieraudzīja uz galdiņa mūsu veco foto albumu. Nolēmu to pašķirstīt.
Bildēs redzu savu sievu jaunībā – tāda laimīga, jauna un skaista. Un blakus es tāds apmierināts – varēja redzēt, ka no šīs bildes staroja laime un prieks.
Vienlaikus es atceros, cik ļoti biju iemīlējies šajā sievietē, kādu laimi viņai sniedzu un kā naktīs negulēju, domādams par viņu.
Ilgi naktī nevarēju aizmigt, domāju gan par sievu, gan par mīļāko un, protams, par ģimeni kopumā un bērniem. Tik ļoti gribējās, lai mana sieva Karīna būtu tāda, kāda viņa bija agrāk – enerģiska, mīlīga un dzīvespriecīga. Un te man vienā brīdī parādījās sapratne!
Lai mana sieva būtu tāda kā agrāk, tad man par viņu arī ir jārūpējas tā kā agrāk! Aicināt viņu uz restorāniem, vest mājās no darbu savu sievu, nevis kolēģi no darba. Taisīt dažādus pārsteigumus un izteikt viņai jaukus vārdus.
Ignorēju to, ka bija 5 no rīta. Piezvanīju savai mātei un sarunāju, ka viņa pieskatīs bērnus nedēļas nogalē. Pēc tam es aizgāju uz diennakts puķu veikalu un nopirku tur skaistas rozes.
Pirms Karīna bija pamodusies, es uztaisīju brokastis un pasniedzu viņai tās gultā.
Sieva bija ļoti patīkami pārsteigta, bet vienlaikus bija laimīga par tādām rūpēm. Es skatījos uz viņas izpūrušajiem matiem un miegainām acīm. Par ziedu uzdāvināšānu viņa vispār izlēca no gultas un jau pat sāka starot!
Savai kolēģei es atteicu. Neslēpšu, ka bija pat ļoti grūti, jo zvanīja viņa man vairākas reizes, bet es metu nost. Tagad nav vajadzības kaut ko slēpties no sievas un ģimenes.
Tajā pašā dienā es aizvedu sievu uz skaistumkopšanas salonu, bet jau vakarā mēs mielojām vakariņas viņas mīļakajā restorānā. Nākamajā dienā aizgājām uz kino un pēc tam ēdām saldējumu – gluži kā jaunībā.
Es biju patīkami pārsteigts, cik maz vajadzēja, lai savu sievu izmainītu par 180 grādiem. Beidzot es viņā saskatīju to pašu sievieti, kuru iemīlēju pirms 20 gadiem.
Kopš tās dienas es viņai un saviem bērniem cenšos veltīt vairāk uzmanības un pretī saņemu tieši to pašu un pat vairāk! Un interesanti ir tas, ka pat mīļākā šeit vairs nav vajadzīga.
Noslēgumā gribu atgādināt visiem vīriešiem, ka sieviete ir vīrieša spogulis. Ja viņa būs laimīga, tad 100%, ka jūs arī! Ja netici, tad izmēģini pats!