Draudzene izskaidroja, kāpēc laulībā vīram ir jābūt svarīgākam nekā bērnam. Ja es to būtu zinājusi…

Kāds gudrs japāņu sakāmvārds vēsta, ka vīrs un sieva ir līdzīgi rokām un acīm: kad sāp rokas, acis raud, bet kad raud acis – rokas slauka asaras.

Bet tas, kas izskatās vienkārši uz papīra, ne vienmēr ir vienkārši reālajā dzīvē. Speciālisti uzskata, ka daudzreiz nesaskaņas ģimenē rada nepareizas laulāto attiecības, kad vīrs un sieva pirmajā vietā liek bērnu, nevis viens otru.

Pazīstamais Dmitrijs Karpačovs skaidro, kāpēc sievietei ģimenes labklājības labad vīrs jāuzskata par svarīgāku cilvēku, nekā pašas bērnu.

Un min tam nopietnus argumentus.

Laulāto attiecības ģimenē

Daudzas sievietes ir pārliecinātas, ka bērns ir svarīgākais cilvēks viņas dzīvē. Viņas tic šai teorijai un pat nevēlas aplūkot citu viedokli. Taču uzskata, ka tāda pozīcija tikai grauj  ģimeni un rada ne tos labākos apstākļus bērnu audzināšanai.

Tā pazīstamais psihologs un televīzijas raidījumu vadītājs Dmitrijs Karpačovs, kurš specializējas bērnu psiholoģijā un pareizā bērnu audzināšanā, min savus argumentus par labu tam, ka vīram svarīgākais cilvēks ir sieva, bet sievai – vīrs.

1. Ģimenes labklājība

Ģimenes labklājību veido vīrs un sieva. Mijiedarbojoties sievietei un bērnam, veidojas attiecības „mamma – bērns”, bet mijiedarbojoties sievai un vīram veidojas attiecības ar nosaukumu „ģimene”.

Ja vīrs jūtas kā trešais liekais, ja viņam nepietiek uzmanības, rūpju un maiguma, tad par kādu labklājību var būt runa?

Tikai labklājīgā ģimenē, kur laimīgi vispirms ir mamma un tētis, bērns jutīsies komfortabli, viņš būs pārliecināts par sevi un būs pasargāts.

2. Labs piemērs

Lai bērns nākotnē izveidotu laimīgu ģimeni, viņam ne tikai jāatrod piemērots cilvēks, bet arī tādam jābūt pašam. Un te svarīgi, kādā ģimenē viņš ir audzis, kādas attiecības starp vecākiem redzējis. Tāpēc, ja tavi bērni auguši mīlošā un harmoniskā ģimenē, tad arī tavi mazbērni visticamāk dzīvos tādos pašos apstākļos.

3. Laimīgas vecumdienas

Ar laiku bērni izaugs un atstās ērto, bet šauro ģimenes ligzdiņu, un tas ir normāli. Vecāki, kuru dzīve bijusi koncentrēta vienam uz otru, pārdzīvos šo šķiršanos viegl i- bērni izauguši un nu lai dzīvo savu dzīvi. Vīrs un sieva iegūs otro elpu, viņu dzīve kļūs spilgtāka un piesātinātāka.

Bet, ja visas intereses ģimenē centrētas uz bērnu, tad pēc bērna aiziešanas savā dzīvē vecākiem sākas izaicinājumi, izrādās, ka viņiem vairs nav kopīgu interešu, nav personīgās dzīves.

Lai kaut kā kliedētu garlaicību, vecāki sāk iejaukties sava pieaugušā bērna dzīvē, ar ko vēl vairāk ietekmē attiecības. Tad kurš gan te ir vainīgs?

Protams, Dmitrijs Karpačovs neaicina pārstāt rūpēties par bērnu, jo mīlestība un vecāku atbalsts bērniem ir nepieciešams. Viņš tikai rosina padomāt par visas ģimenes interesēm un pareizi izvēlēties prioritātes.

Pāreja mammas statusā vēl nenozīmē, ka sieviete pārstāj būt sieva. Tāpēc sadali lomas, lai katrs ģimenes loceklis būtu laimīgs. Ieskaitot tevi. Un atceries, ka harmoniskas attiecības starp laulātajie ģimenē ir bērna laimīgas bērnības garantija.