Visi zina par lūgšanu spēku un pat tic augstiem spēkiem. Bet mēs tik reti padomājam par to, ka vārdu spēks pie mums atnācis no senajiem senčiem. Tagad šādi spriedumu mums šķiet kā svešvaloda. Taču arī mūsu parastā valoda spēj darīt tādas lietas, neprasot, gribam mēs to vai nē.
Tieši tāpēc šodien mēs parunāsim par vārdiem, kurus izrunāt nevajadzētu, ja nevēlamies piesaistīt savai dzīvei neveiksmes.
Lielāko daļu no tiem mēs lietojam ikdienā, un izvairīties no tiem nav iespējams.
Taču pesimistiskās domāšanas, runas ieradumu vai citu faktoru dēļ mēs lietojam vārdus, kuri burtiski izsūc enerģiju. Tieši tāpēc šodien pastāstīsim, kā lietot šos vārdus pareizi, neietekmējot sevi un apkārtējos.
Kādus vārdus nevajadzētu lietot
„Lāsts”
Katru reizi, kad tu kādu neveiksmi nosauc par lāstu, tu radi sev mazas nepatikšanas – tā tu piesaisti sev negatīvo enerģiju. Labāk šo vārdu nekad nelietot.
„Velns”, „Nelabais”, u.t.t.
Piekrīti, neviens nevēlas piesaistīt sev šeit pieminētos. Un nav svarīgi, tie ir no citas pasaules vai no pilnīgi reālas. Tricinot gaisu izrunājot šādus vārdus, tu pats akumulē slikto enerģētiku. Labāk aizmirsti par tādiem vārdiem.
“Grūti”, „problēmas”, „bēdas” un tiem līdzīgus
Šādus vārdus cilvēki bieži vien izmanto, kad sūdzas par savas dzīves grūtībām. Turpinot redzēt tikai slikto un koncentrēties uz to, kaut ko labu piesaistīt savai dzīvei tu nekā nevarēsi. Mēdz teikt, ka mēs esam tas, ko mēs ēdam.
Tādā gadījumā mūsu dzīve būs tāda, kādu mēs to aprakstām, runājot par to.
„Neieredzu”
Naids ir pārāk spēcīgas jūtas, lai izmantotu to ar vai bez iemesla. Un tomēr mēs bieži sakām, ka neieredzam, vienkārši lai pastiprinātu savu vārdu efektu. Diemžēl agri vai vēlu objekti, kurus mēs neieredzam tikai vārdos, sāk mums atbildēt ar to pašu reāli.
Labāk tomēr nepārspīlēt tikai tāpēc, lai pastiprinātu iespaidu uz apkārtējiem.
„Neveiksme” un „bezcerība”
Lai cik rūgta arī nebūtu dzīve, vienalga viss ir mūsu rokās un bezcerīgu situāciju vienkārši nav. Izrunājot vārdus, kas konstatē likteņa bezspēcību pār cilvēku, mēs zaudējam to spēku, kas mums bija. Atzīstam zaudējumu, kad patiesībā visu varēja izlabot vai mainīt uz labu. Tāda dzīves pozīcija vēl nevienam nav palīdzējusi, bet kaitēt gan spējusi ļoti daudziem.
„Nevaru”
Arī šo vārdu nevajag lietot. Pat, ja tev šobrīd kaut kas nesanāk, nevajag pilnīgi nolaist rokas un padoties. Arī vārdos. Labāk atstāj sev vismaz kaut kādu atkāpšanos ceļu.
„Nekad”
Nekad nesaki „nekad” – sen zināma patiesība.
Taču tas netraucē cilvēkiem mētāties ar šo vārdu pa labi un pa kreisi. Dzīve, īpaši mūsdienās, ir pārāk nepastāvīga. Lietojot vārdu „nekad”, tu pats nogriez ceļu harmoniskām pārmaiņām.
„Muļķis” un citas apsaukāšanās
Kad tu izrunā šādus vārdus, un pat pārāk bieži, tu tā cilvēka enerģētiku, kam šie vārdi adresēti, skar maz, toties savu gan apskādē krietni. Atceries, metot netīrumus kādam, tu vari trāpīt vai netrāpīt, bet tavas rokas gan būs sasmērētas pamatīgi.
„Nē”
Varētu domāt, ka dzīve bez šī vārda nemaz nav iespējama. Bet mēs jau arī neiesakām to izmest no valodas pilnīgi. Vienkārši pacentieties nebūt pārāk kategoriski. Padoms cilvēkiem, kuru raksturā ir tieksme vienmēr ar visiem strīdēties.
Pirmkārt, tas visus kaitina. Ja vēlies aizbaidīt visus, kas ap tevi – uz priekšu. Bet mēs gan par to šaubāmies. Otrkārt, pastāvīgi visiem iebilstot, tu, visdrīzāk, palaid garām pašu patiesību. Pa aizslēgtām durvīm neviens labs viesis ienākt nevarēs.
Ceram, ka esi iegaumējis, kādus vārdus nav ieteicams lietot pārāk bieži. Vienkārši attīri savu valodu no nevēlamiem vārdiem un lieto tos pēc vajadzības. Tad tu savu enerģētiku netraucēsi un arī citiem nekaitēsi.