Patiesi, laimīgas laulības principi ir zināmi pilnīgi visiem. Vismaz intuīcijas līmenī.
Nevienam taču nav noslēpums, ka bez uzticēšanās, savstarpējas sapratnes un atbalsta nav iespējams izveidot harmoniskas laulāto attiecības. Un vispār nekādas tuvas attiecības starp cilvēkiem.
Vai tā būtu mīlestība vai draudzība, jebkuras attiecības ir jāveido un jāievēro noteiktās personīgās robežās. Tās arī kļūst par divu cilvēku savienības uzticēšanās un savstarpējas sapratnes apstiprinājumu.
Šodien parunāsim par to, kā iemācīties cienīt savu dzīves biedru. Bet galvenais – kā izrādīt partnerim gatavību veidot veselīgas ģimenes attiecības.
Laimīgas laulības principi.
Un nu rodas trīs galvenie jautājumi.
1. Kā iemācīties laimīgas laulības principus un pielietot tos dzīvē?
2. Kāpēc daži cilvēki nolemj izšķirties pēc viena laulībā nodzīvota gada?
3. Kā citiem izdodas nodzīvot mietā un saskaņā līdz pat vecumam?
Par iedvesmojošu atbildi uz šiem jautājumiem kļuva kādas mūsu lasītājas stāsts.
„Mēs ar Nazaru esam laulībā jau vairāk nekā piecus gadus. Tā nu ir sanācis, ka lielāko mūsu kopdzīves laiku esam nodzīvojušo īrētos vienistabas dzīvokļos”, – stāsta Ksenija.
„Laulības dzīves sākumā mēs vienkārši nevarējām atļauties plašāku mājokli, tāpēc pabūt vienatnē mums nebija iespējams ne brīdi. Šī iemesla dēļ mums ar vīru pastāvīgi radās dažādi konflikti.
Protams, līdz nopietniem pārpratumiem parasti nonācām ļoti reti. Bet sīki sadzīves strīdi bija ik uz soļa.
Ko vērta bija vienošanās par to, vai vēdlodziņam jābūt aizvērtam vai atvērtam” , – smaida mūsu lasītāja.
„Bet burtiski pirms pusotra gada mūsu finansiālais stāvoklis ievērojami uzlabojās. Mums radās iespēja pārcelties uz divistabu dzīvokli. Un beidzot mums bija iespēja ievilkt svaiga gaisa malku.
Vēl pirms pārcelšanās mēs ar vīru sarunājām, ka dzīvosim katrs savā istabā. No malas šāds lēmums var izskatīties muļķīgs, taču tas mums patiešām palīdzēja. Mēs iemācījāmies ieklausīties viens otrā un kļuvām uzmanīgāki viens pret otru.
Tāpat sarunājām, ka pirms ienākt istabā, klauvēsim. Ja kāds no mums vēlēsies pabūt viens, tad var durvis neatvērt, bet uz klauvējienu noteikti jāatbild, lai zinātu, ka viss kārtībā.
Kādam varbūt liksies, ka tādā veidā mēs viens no otra attālinājāmies, taču nē, gluži otrādi, tas palīdzēja mums tuvināties un iemācīties novērtēt laiku, ko pavadām kopā.
Mēs prasmīgi pārvarējām sadzīves grūtības un galu galā saņēmām par to savu atalgojumu. Esmu pārliecināta, ka katram laulāto pārim paretam ir jāpraktizē „kopīga atsevišķa laika pavadīšana”, – teica Ksenija.
Un patiesi, cik bieži mēs ignorējam to faktu, ka katram cilvēkam jābūt savai personīgajai telpai. Katram ir tiesības uz savu personīgo stūrīti, kur var paslēpties no visa un no visiem. Absolūti katram nepieciešama vieta, kur var vienkārši atpūsties un apkopot domas, nepievēršoties apkārtējiem kairinātājiem.
Protams, mēs nerosinām tevi nekavējoties pārcelties uz otru istabu un gulēt dažādās istabās un dažādās gultās. Mēs vienkārši gribējās atgādināt par to, ka pat vistuvākie cilvēki reizēm var kļūt par noguruma vai stresa cēloni.
Tāpēc laiku pa laikam savai otrajai pusītei jādod iespēja atpūsties no sevis un pat likt nedaudz paskumt. Tā laulības dzīve nekad nekļūs par nastu nevienam, ne otram.