Kāpēc aizvien vairāk cilvēku ar basām kājām parādās metro, restorānos un parkos

Vai esi kādreiz padomājis, cik lielu lomu mūsu dzīvē spēlē apavi? Tie ne tikai pasargā kājas no aukstuma  vai traumām, bet var arī liecināt par cilvēka statusu, nodarbošanās veidu un pat gaumi.

Taču , neskatoties uz tik lielo apavu  nozīmi, pasaulē aizvien spēcīgāka kļūst tendence staigāt arī pa pilsētu basām kājām. Aizvien biežāk ielās, parkos, kafejnīcās un kinoteātros var sastapt cilvēkus ar basām kājām.

To var saukt pat par kustību, dzīves stilu vai pat subkultūru, saukt to par baskāju ( barefooting?) trendu. Tas ir apzināts lēmums nevalkāt apavus, lai nostiprinātu veselību un uzlabotu kāju stāvokli.

Senatnē cilvēki pārsvarā staigāja basām kājām. Tagad ir daudz sporta veidu, kuros arī cilvēki nodarbojas basām kājām. Daudzi uzskata, ka staigāšana basām kājām pozitīvi ietekmē stāju, imunitāti un pat garastāvokli.

Cilvēki, kuri praktizē staigāšanu basām kājām ilgāku laiku, stāsta, ka tāda pastaiga līdzinoties psihoterapeitiskam seansam. Pēdas ir sava veida plaukstas, bet staigāšana basām kājām ir ne tik daudz masāža kājām, cik smadzenēm.

Ārsti nenoliedz, ka apavi ierobežo pēdas kustīgumu un lokanību, kas var novest pie plakanās pēdas izveidošanās vai pat dažu muskuļu atrofijas. Un vēl, cilvēkam staigājot ar basām kājām, ir vieglāka un dabiskāka gaita.

Šīs kustības pretinieki runā par to, cik bīstami ir staigāt pa pilsētu basām kājām. Kā arī par to, cik tas ir nehigiēniski, īpaši vietās, kur pulcējas daudz cilvēku.

Speciāli baskājiem ir izdomāti speciāli apavi, kas vairāk līdzinās piecu pirkstu zeķei . Tiem ir plāna zole, kura netraucē kustības un tajā pat laikā lieliski pasargā kāju no iespējamas traumēšanas.

Vislielākais šīs kustības mīnuss ir nepatika no sabiedrības puses. Cilvēku ar basām kājām var neielaist kādā iestādē, kaut gan valstī nav tāda likuma, kas liegtu atrasties sabiedriskā vietā ar basām kājām.

Izņēmums ir tikai metro. Tur to nosaka drošības noteikumi. Kaut gan atsevišķos gadījumos aktīvisti ir centušies panākt tiesības atrasties sabiedriskajā transportā ar basām kājām.

Nāksies sastapties arī ar stereotipiem. Basas kājas – nabags vai trakais, kaut gan attīstītajās valstīs ir veseli parki pastaigām ar basām kājām.

Jāņem vērā, ka nedrīkst tā vienkārši sākt staigāt ar basām kājām. Cilvēkiem, kuri visu mūžu ir valkājuši apavus, šādam dzīvesveidam ir jāpievienojas pakāpeniski, jo locītavas un mugurkauls jau ir pieraduši pie viena tipa slodzes, un arī maigu pēdu ādu ir vieglāk traumēt.

Jāsāk ar mazumiņu. Katru dienu velti pa pusstundai staigāšanai ar basām kājām, staigāt vēlams pa vietām, kur nevar savainot kājas. Pakāpeniski organisms pieradīs pat visu dienu staigāt ar basām kājām.

Galīgais lēmums, protams , jāpieņem tev pašam, bet neviens jau arī neprasa, lai staigāšana ar basām kājām kļūtu par tavu dzīves stilu. Pietiks jau, ka laiku pa laikam ļausi sev pastaigāt ar basām kājām pa pludmali vai mīkstu zālīti. Te nu arī bez daktera sapratīsi, ka ap sirdi vieglāk kļūst!