“Es strādāju Zooloģiskajā dārzā tikai divas nedēļas, bet man jau ir viens biezs vārds sakāms…”

Kāda sieviete pirms neilga laika dalījās ar savu notikumu, kuru piedzīvoja, strādājot Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Kā sieviete piebilst, tad pati tur strādā tika divas nedēļas, bet ir jau piedzīvojusi vairākas nepatīkamas lietas tieši no apmeklētāju puses.

Sievietes ziņojuma galvenais mērķis ir aicināt Zoodārza apmeklētājus aizdomāties par to, kā uzvedās cilvēki šajā teritorijā un ka nav nekādas vajadzības barot dzīvniekus cauri restēm.

Sieviete raksta:

“Cilvēki mīļie… Es strādāju Zooloģiskajā dārzā tikai divas nedēļas, bet man jau ir viens biezs vārds sakāms. Ja jūs nāciet uz Zoodārzu barot dzīvniekus vai uzvesties kā “mežoņi” (skriet, kliegt, sist pa stikliem un režģiem), tad nenāciet nemaz.

Barotāji – es dienā pavadu apmēram 2 h, lai sagatavotu visām žirafēm ēdienu.

Tajā ietilpst putekļu rīšana un nežēlīga šķaudīšana plucinot lucernu, rūpīga dažādu granulu kombinēšana un smagu zaru bunšu un egļu stiepšana un stiprināšana viņu boksos.

Varbūt kopumā pat vairāk laika paiet, lai to visu sagatavotu. Kā jums šķiet, cik patīkami man tīrot boksus ir atrast zemē iesviestos “cienastus”?

Pirmkārt, žirafe no zemes neēd. Otrkārt, žirafes principā ir diezgan izvēlīgas uz pārtiku.

Jūsu iemestie mēsli tikai rada lieku netīrību. Nevajag tā darīt. Cieniet dzīvnieku kopēju darbu. Absolūti VISU dzīvnieku kopēji saviem uzticētajiem zvēriem ļoti rūpīgi un kārtīgi sagatavo tieši viņiem paredzēto barību.

Un “mežoņi” ar “mežoņu” bērniem… Nē, tā žirafe neatsauksies, ja skaļi kliegsi un dauzīsi pa stiklu, bet es gan atnākšu apskatīties, kas par lietu.

Es tā novērtēju tās ģimenes, kas apkārt dzīvniekiem bezmaz sačukstas. Viņu miers un pacietība vienmēr vainagojas ar panākumiem – dzīvniekus viņi ieinteresē, un tie nāk tuvāk.

Paldies, ka esi izlasījis tik tālu. Paldies, ka ņem šo vērā. Gaidīšu ciemos!

P.s. Bildē Usmis atpūšās”

Par šo ir vērts aizdomāties!