Dziedātāju Laimu Vaikuli mīl daudzi. Pie tam ne tikai par viņas daiļradi, bet arī par to, kāda viņa ir. Reizēm šovbizness labus cilvēkus sabojā, tikai ne Laimu. Viņa jebkurā situācijā aizstāvēs savu viedokli un nekad neatkāpsies no saviem principiem.
Taču Laima Vaikule savā dzīvē ir izdarījusi daudz kļūdu, par kurām tagad nožēlo.
Jaunības gados, tāpat kā daudzas zvaigznes, dziedātāja divas reizes ir pārtraukusi grūtniecību.
„Bērni – tas ir brīnišķīgi. Ja vien varētu laiku pagriezt atpakaļ, man būtu daudz bērnu. Bet ja runājam par sievietēm, kurām „ka tikai mīļotais bakus”, tad es viņām neticu”, – saka Laima.
Personīgā dzīve Laimai līdzinās filmas sižetam: satikās, iemīlējās, kad bija pavisam jauni un līdz pat šim laikam blakus. Nekādu drāmu, nekādas izrādīšanās, tikai mīlestība.
Dīvaini, ka dziedātāja nekad nav izjutusi greizsirdību par savu vīru: „Greizsirdība ir apkaunojošas jūtas, pret kurām jācīnās.
Būt greizsirdīgai 18 gados – vēl tā, pat 30 gados vēl var, bet , kad ir 50 – absolūti apkaunojoši. Vecums liek rāmjos. Nav jēgas būt greizsirdīgai, vajag rīkoties”.
Tāpat Laima atzīstas, ka viņai ne par ko dzīvē nav bijis kauns, kaut gan 20 gados ir darīts viss.
„Pie manis pirms iziešanas uz skatuves pienāca Alla Sigalova un atpogāja manu mēteli, zem kura man bija tikai kombinē. Pateica: „Tā arī ej”. Uz skatuves man karsti palika. Pie tam zālē sēdēja mans krusttēvs garīdznieks. Domāju, ka viņš tūdaļ aizies”, – atceras Vaikule vienu no saviem jaunības kurioziem.
Laimai 90. gados bija labas izredzes veidot veiksmīgu karjeru ASV. Viņa ļoti centās un daudz strādāja. Taču tam traucēja negaidīta slimība.
Jaunajai dziedātājai atklāja audzēju un viņai nācās atgriezties Latvijā.
Par laimi, Laima Vaikule veiksmīgi tika galā ar slimību. Tagad viņa pat kaut kādā mērā ir pateicīga liktenim par šo pieredzi: „Ja nebūtu manas slimības, viss būtu savādāk. Manai dzīvei radās jauna jēga. Publika, koncerti, viss, par ko kādreiz sapņoju, kļuva nesvarīgs”.
„Es neko negribēju uzsākt, vairāk nepirku vasarā ziemas apavus. Notika vērtību pārorientācija. Es sapratu, ka viss ir tik netverams, ātrs, ka es varu neredzēt, kā noveco mani vecāki”, skaidro Laima.
Attiecības starp cilvēkiem ir daudz svarīgākas par materiālajiem labumiem, ir pārliecināta Laima: „Mums tikai liekas, ka mums neviens nav vajadzīgs.
Patiesībā mums katrā dzīves mirklī ir vajadzīgs kāds līdzās. Ar vienu paraudāt, ar otru pastaigāties, ar trešo uz pirti aiziet. Un arī ballītei vajadzīgi draugi.”.
Tāpēc arī sapņi dziedātājai ir pavisam vienkārši: „Labāk nedzirdēt sliktas ziņas, lai neviens neslimo, lai viss būtu labi. Tāpēc šodien mani sapņi ir tādi: lai dzīve rit savu gaitu, un viss būs labi, un lai mēs paši pat nepamanītu, ka tā kļūst labāka”.
Laima Vaikule ir patiesākā un visaugstākās morāles dziedātāja postpadomju telpā. Piekrītiet, daudzas 90. gadu zvaigznes cenšas sevi parādīt kaut kā dīvaini, ar patosu, balstoties tikai uz bijušajiem lauriem, par kuriem visi sen aizmirsuši.
Klausoties viņas stāstā, ikviens no mums var ņemt piemēru, kā savā dzīvē ir labāk darīt, atbilstoši konkrētajai situācijai. Kāds var ņemt labu piemēru no Laimas un darīt tieši otrādāk, lai būtu pilnvērtīgāka un labāka dzīve. Bet kādam liktenis varbūt ir noteicis, ka ir jākalpo sabiedrībai un ar savu radošo mākslu jāiepriecina citi cilvēki.
Ko tu par to visu domā?