Tie, kas ir attiecībās: Es viņu zaudēju un šī mācība man būs uz mūžu

Pirms neilga laika internetā parādījās kāds stāsts, kas liek aizdomāties par to, kādas ir prioritātes ikdienā mums ikvienam. Ja veltīsi laiku vairāk darbam, forši tev – vairāk nopelnīsi, būsi sasniedzis savu mērķi. Tomēr veltot vairāk laika darbam un citām prioritātēm, tas tiek atņemties no tiem brīžiem, kad pavadi laiku kopā ar savu mīļoto cilvēku. Un šoreiz arī par to.

Stāsts:

“Un kādreiz pienāks tas brīdis, kad tu ļoti brīnīsies – “Kāpēc viņa neko neraksta, kāpēc nezvana?” Atrodas on-line un pat nepajautā: “Kā Tev iet?”

Tu rakstīsi pats un viņa, it kā nekas nebūtu noticis, atbildēs: “Sveiks, viss labi. Kā Tu?”

Tu būsi šokēts… Nekādu pretenziju, neviena pārmetuma – kāpēc nerakstīji, kur biji pazudis…

Un Tu jautāsi: “Varbūt vakarpusē satiksimies?” Pavisam nesen viņa no šiem vārdiem palika trakoti laimīga un telefona klausulē čukstēja: “Es tā ilgojos, es gaidu Tevi katru dienu.”

Bet tagad tā vairs nav. Nē, viņa, protams, priecājas, ka Tev viss ir kārtībā, ka Tu atbrauksi, bet to sajūtu vairs nav.

LASI VĒL: Puisis uz ielas piegāja pie klavierēm un nolēma uzspēlēt. Nākamajā dienā viņš kļuva par zvaigzni (Video)

Viņa pati neticēja, ka iespējams pazaudēt neprātīgo degsmi pret cilvēku, no kura pieskārieniem vēl tikko lidoja līdz zvaigznēm, bet nu tas ir noticis. Un ne jau citā cilvēkā ir vaina, vienkārši vienā mirklī kaut kas izmainījās.

Viņa tikai piekusa Tevi gaidīt, ticēt un rakstīt, apvainoties un pieprasīt uzmanību. Un pēc tam jau viņai kļuva neinteresanti zinot, ka neatbildēsi uz īsziņām, vienmēr būsi ļoti aizņemts ar savām tik globāli svarīgajām lietām un problēmām, un pat nepacelsi telefona klausuli, kad viņa izmisumā zvanīs tev astoto reizi.

Viņa kaut kā attālinājās… darbs, draugi, jauni paziņas, dzīve nekad neapstājas. Tik daudz aizvainojumu! Viņa taču to nebūtu pacietīgi izturējusi, ja tu būtu bijis vienaldzīgs. “Bet es taču laikam viņu mīlu”- tu padomāsi.

Un ko tagad? Ko darīt? Vairs neko, tu viņu pazaudēji, nenosargāji! Kaut kas salūza, nenostrādāja un viņai jau cita dzīve, viņa atkal sāk smaidīt un ticēt, tikai vairs ne tev.

Viss mainās, viss pāriet… Novērtē! Mīli! Saudzē!

p.s. Nedomā, šis stāsts nav konkrēti par tevi vai mani, tas ir par katru no mums.”